Pulsa spiediens

Šis raksts ir izolēts. Uz to nenorāda neviens cits raksts. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot uz to saites no saistītiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Pulsa spiediens
Pulsa spiediena variācija (PPV) dažādās artērijās un vēnās
[labot iekš Wikidata]

Pulsa spiediens ir atšķirība starp sistolisko un diastolisko asinsspiedienu.^[1] To mēra dzīvsudraba staba milimetros (mm Hg). Tas atspoguļo spēku, ko sirds rada katru reizi, kad tā saraujas. Veselīgs pulsa spiediens ir aptuveni 40 mm Hg.^[1][2] Pulsa spiediens, kas pastāvīgi ir 60 mm Hg vai lielāks, visticamāk, ir saistīts ar slimību, un pulsa spiediens 50 mm Hg vai vairāk palielina sirds un asinsvadu slimību risku.^[1][3] Pulsa spiediens tiek uzskatīts par zemu, ja tas ir mazāks par 25% no sistoliskā spiediena. Piemēram, ja sistoliskais spiediens ir 120 mm Hg, tad pulsa spiediens tiks uzskatīts par zemu, ja tas ir mazāks par 30 mm Hg, jo 30 ir 25% no 120.^[2] Ļoti zems pulsa spiediens var būt simptoms slimībai, kā piemēram, sastrēguma sirds mazspējai.^[3]

1. ↑ ^{1,0 1,1 1,2} StatPearls [Internet]. Treasure Island (FL) : StatPearls Publishing. 2022. gada 12. jūlijs.
2. ↑ ^{2,0 2,1} Liaw SY, Scherpbier A, Klainin-Yobas P, Rethans JJ (September 2011). "A review of educational strategies to improve nurses' roles in recognizing and responding to deteriorating patients". International Nursing Review 58 (3): 296–303. doi:10.1111/j.1466-7657.2011.00915.x. PMID 21848774.
3. ↑ ^{3,0 3,1} «Pulse pressure». Cleveland Clinic. 2021. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2023. gada 10. februāris.